Labrīt!
Veiksmi man, veiksmi Tev!

Vakarvakars iezīmēja jautājuma zīmi. Nu tādu, kuru parasti rakstītu boldā.
Šoreiz pat slīprakstu varētu pievienot.
Kaut kā šādi.
? 

Nē, nopietni. Kurš var visu sabojāt ātrāk par mani? Pat laiks ir lēnāks.
Jūtos vientuļi tajā izjaucēju kalna virsotnē.
Pievienosies?

Ir pāris citāti, kurus tā vien gribās saglabāt mazliet vairāk par favorīta zvaigznes simbola pielikšanu sociālajos portālos. Un tie nebūt nav kādu antīkās pasaules personāžu domu graudi. Vienkāršas, ikdienas apstākļu radītas atziņas. Šoreiz nocitēšu Mārtiņu.

“man ir ‘denial’ fāze. apnikuši liekuļi. apnicis dubsteps. apnika ekstrēmais sports. apnicis piens. apnicis TV. apnikuši visi kam taisnība.”

Uuuuun es nožāvājos gari un saldi. Bet vispār es galīgi ļoti nesaprotu, kāpēc nolēmu šeit pirms miega kaut ko ierakstīt.
Varbūt tāpēc, lai atzīmētu faktu, ka, cenšoties mācīties no citu šķietamajām kļūdām, nesanāca aptvert to, ka par kļūdām tās uzskatīju tikai sev slikta rezultāta dēļ. Ir teikumi, kur pēc beigu pieturzīmes neprasās, bet tomēr.

Jā, laikam tāpēc.

weren’t we?

Uzzīmēju un ieliku kabatā STOP zīmi.
Jūtu, ka noderēs, bet ceru uz pretējo.

Tā lūk.
Lai arī pēc pirmajām desmit minūtēm mans garastāvoklis deva ziņu, ka šis vakars nav tas piemērotākais, lai dēvētu to par filmu vakaru, bet tomēr pāris sakritību dēļ nolēmu, ka tāds nosaukums tomēr būs japiešķir. Laikam jau jāsāk ar to kā par šīs filmas eksistenci uzzināju. Paldies Kristai par pavisam ļoti netiešu ieteikšanu. Vēl atceros, kā lasīju par vārdu trūkumu pēc noskatīšanās un nodomāju, ka noteikti jāatcerās kaut ko uzrakstīt, kad pats būšu to redzējis. Godīgi? Esmu gandrīz tādā pašā situācijā. Itkā pavisam vienkārši. Gan scenārijs, gan tas, kā viss pasniegts, bet tomēr. Ja vēl tam visam pa virsu uzmet pāris personīga rakstura iemeslus, tad attaisnojumu rakstveida klusumam nevajag.
Vienīgais, ko varu teikt, ka ļoti patika Seth Rogen tēlojums. Iepriekš nebiju saskāries ar viņa aktiermākslu, bet pieļauju, ka pēc šīs filmas noskatīšanās kādu dienu pameklēšu kaut ko vairāk.

Tas arī viss.

Šodien, meklējot vienu bildi, kaut kā pavisam nejauši uz kādu stundu iesprūdu fotogrāfijām veltītajos folderos. Tad nu tā vēl nejaušāk izdomāju, ka jāizlasa pāris bildes no šī gada. Kad secināju, ka mapju skaits, kuru nosaukums beidzas ar maģisko skaitli 11, ir ļoti mazs, nolēmu atlasīt no katras pa vienai. Te nu arī būs vizualizējums vienam no banālākajiem ierakstiem šajā vietnē.

  

  

  

  

  

Ja man vajadzētu salikt atslēgvārdus šai 15 bilžu izlasei, tad tie būtu aptuveni šādi un šādā secībā -

-30°C , +22km/h,  sasalušās kaijas, uskus, torg umesten, lauki, royal t, augstāk par zemi, sapņu mazpilsēta, laivu garāža, cola ar citronu, france, man garšo tumsa, ķemeri, tallinn.

Nekas neiet pēc plāna. Nekas vienkārši nemāk iet. Nekam vēl jāpaaugās.
Un neko vispār plānot nevajag.